Pamests.

Nu es esmu viens,

Katru nedēļu nu skaitu,

Cik tajā ir dienas.

Laiks negrib iet uz priekšu,

Tas velkas,

Gaiss nevelkas uz iekšu.

Kā putni,

Kas nestāj kliegt balsī skaļā,

Tā es netieku

No vienas domas vaļā.

Par prieku?

-Nē. To malā lieku.

Lauzta sirds uz manis atstāj pēdas,

Un prieks zūd malā,

Atstājot tikai bēdas,

Kas dziļi slēpjas manā alā.

Sirds man vāja-

Tā skumjas nepanes,

Kad mīla mani pamet

Un pielieku viens pats es.

  

Lubię to!